PIEKŪNS definīcija Latviešu valodā:

PIEKŪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Piekūnveidīgo kārtas putns ar īsu, spēcīgu knābi un gariem, šauriem spārniem.

    • Lauka piekūns, purva piekūns, medību piekūns, lielais piekūns
    • Piekūnu dzimta