PEĻŅA definīcija Latviešu valodā:

PEĻŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Par padarīto darbu saņemtā atlīdzība, samaksa.

    Iet (braukt) peļņā
    • Mēneša peļņa
    • Peļņas avots

  • 2

    Starpība starp ienākumiem no produkcijas realizācijas un ražošanas izmaksām.

    • Tīrā (skaidrā) peļņa, bruto peļņa, vidējā peļņa
    • Uzņēmuma peļņa
    • Dot, gūt peļņu
    • Atskaitījumi no peļņas