PĒC definīcija Latviešu valodā:

PĒC

prievārds

  • 1

    Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.

    • Pēc diviem kilometriem būs krustceļš
    • Pēc kāda gabala gājējs apstājās

  • 2

    Norāda (uz kā) secību laikā un telpā.

    • Rozei izplaukst zieds pēc zieda
    • Paiet diena pēc dienas
    • Automašīna pēc automašīnas piebrauc pie rūpnīcas
    • Viens pēc otra
    • cits pēc cita

  • 3

    Norāda uz laikposmu, darbību, stāvokli, kam seko kāda cita darbība, norise vai notikums.

    • Ierasties pēc divām stundām
    • Pēc diviem mēnešiem būs pārbaudījumi
    • Viņš atlabis pēc slimības
    • Pēc koncerta notika pārrunas
    • Doties mājup pēc darba
    • Pēc tam

  • 4

    Norāda uz to, ko grib iegūt, panākt, pēc kā tiecas.

    • Aiziet uz veikalu pēc maizes
    • Ilgoties pēc atpūtas
    • Censties pēc izglītības
    • Saukt pēc palīdzības
    • Jautāt pēc saimnieka

  • 5

    Norāda uz atbilstību kam, saskaņu (ar ko).

    • Rīkoties pēc sirdsapziņas
    • Sodīt pēc likuma
    • Izvēlēties krāsu pēc savas gaumes
    • Veikt darbu pēc spējām

  • 6

    Norāda uz to, kam (kas) ir līdzīgs.

    • Zēns izskatās pēc tēva
    • Ezis izskatījās pēc adatu kamola
    • Te ož pēc dūmiem

  • 7

    aiz lietv. vai vietn. ģenitīvā Norāda uz cēloni, iemeslu, darbības, rīcības pamatojumu.

    • Audzēt puķes prieka pēc
    • Iegriezties veikalā intereses pēc
    • Pieklājības pēc viņš pateica dažus vārdus
    • Skata pēc
    • Manis pēc (arī dēļ)

Lietojums

prievārds ar ģen.