PAVADONIS definīcija Latviešu valodā:

PAVADONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas pavada (1); pavadītājs; arī ceļvedis (1).

    • Oficiālas personas pavadoņi
    • Neredzīgā pavadonis
    • Dot kādam līdzi ceļā pavadoni

  • 2

    Satiksmes darbinieks (parasti vilcienā), kas atbild par kārtību vagonā, apkalpo pasažierus.

    • Vagona pavadone

  • 3

    Debess ķermenis, kas riņķo ap citu planētu, zvaigzni.

    • Mēness ir Zemes pavadonis
    • Mākslīgais pavadonis