PATURĒT definīcija Latviešu valodā:

PATURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Mazliet, neilgu laiku turēt.

    • Paturēt draudzenei somu
    • Paturēt kājas siltā ūdenī

  • 2

    Atstāt (kur); atstāt sev, pie sevis; arī neatdot.

    • Paturēt bērnu mājās
    • Paturēt cepuri galvā
    • Paturēt mēteli mugurā
    • Paturēt bibliotēkas grāmatu

  • 3

    Panākt, ka turpina pastāvēt iepriekšējais; saglabāt.

    • Paturēt līdzšinējo kārtību
    • Paturēt sacensībās pirmo vietu
    • Paturēt vēsu prātu
    • Paturēt prātā, atmiņā