PASTĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

PASTĀVĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Mazliet, neilgu laiku stāvēt.

    • Pastāvēt kādu brīdi pie loga

  • 2

    Neilgu laiku atrasties (kādā stāvoklī, kur).

    • Pastāvi mierā!
    • Lai logs vēl pastāv vaļā
    • Sabērt kartupeļus kaudzē, lai pastāv

  • 3

    Eksistēt, būt (kādā laikposmā).

    • Institūts pastāv jau ilgāku laiku
    • Pastāvošā iekārta, kārtība

  • 4

    Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.

    • Viņš pastāv uz to, ka mācīsies tālāk
    • Pastāvēt pie sava apspriedē