PASTĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-stāvu, -stāvi, -stāv, -stāvēju

• 1

  Mazliet, neilgu laiku stāvēt.

  • Pastāvēt kādu brīdi pie loga

• 2

  Neilgu laiku atrasties (kādā stāvoklī, kur).

  • Pastāvi mierā!
  • Lai logs vēl pastāv vaļā
  • Sabērt kartupeļus kaudzē, lai pastāv

• 3

  Eksistēt, būt (kādā laikposmā).

  • Institūts pastāv jau ilgāku laiku
  • Pastāvošā iekārta, kārtība

• 4

  Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.

  • Viņš pastāv uz to, ka mācīsies tālāk
  • Pastāvēt pie sava apspriedē