PASTĀVĒT definīcija Latviešu valodā:
PASTĀVĒT
nepārejošs darbības vārds-stāvu, -stāvi, -stāv
- 1
Mazliet, neilgu laiku stāvēt.
- Pastāvēt kādu brīdi pie loga
- 2
Neilgu laiku atrasties (kādā stāvoklī, kur).
- Pastāvi mierā!
- Lai logs vēl pastāv vaļā
- Sabērt kartupeļus kaudzē, lai pastāv
- 3
Eksistēt, būt (kādā laikposmā).
- Institūts pastāv jau ilgāku laiku
- Pastāvošā iekārta, kārtība
- 4
Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- Viņš pastāv uz to, ka mācīsies tālāk
- Pastāvēt pie sava apspriedē