PĀRPILNĪBA definīcija Latviešu valodā:

PĀRPILNĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ļoti liels (kā) daudzums.

    • Mežā ir ogu pārpilnība
    • Produktu pārpilnība tirgū
    • Just spēka pārpilnību
    • Jūtu pārpilnība

  • 2

    Stāvoklis, kad eksistences līdzekļi, materiālie labumi ir ļoti lielā daudzumā, vairāk nekā nepieciešams.

    • Dzīvot pārpilnībā