PANIKA definīcija Latviešu valodā:

PANIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Briesmu sajūta, satraukums, apjukums, kas pēkšņi pārņem cilvēkus neparedzētā situācijā.

    • Iedzīvotājus pārņēma panika
    • Padoties, ļauties panikai
    • Celt paniku
    • Ienaidnieks panikā bēga