PAŅEMT definīcija Latviešu valodā:

PAŅEMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Satvert (ar rokām, arī ar zobiem, ar kādu rīku), lai dabūtu, turētu u. tml.

    • Paņemt grāmatu no galda
    • Paņemt lāpstu rokās
    • Paņemt kādu aiz elkoņa
    • Paņemt kādu zem rokas
    • Paņemt bērnu klēpī
    • Suns paņēma spieķi zobos

  • 2

    Aiznest, aizvest sev līdzi.

    • Paņemt ceļā līdzi čemodānu
    • Paņemt bērnus līdzi uz pludmali

  • 3

    Iegūt, iegādāties, nopirkt; arī nozagt.

    • Paņemt grāmatas bibliotēkā
    • Paņemt aizdevumu no bankas
    • Paņemt biļetes uz koncertu
    • Paņemt veikalā maizi
    • Zagļi kaimiņam paņēmuši velosipēdu

  • 4

    Prasīt un saņemt samaksu.

    • Par savu darbu viņš paņēma lielu naudu

  • 5

    Iesaistīt dzīvē pie sevis.

    • Paņemt audzināšanā bāreni
    • Paņemt vecākus pie sevis
    • Paņemt suni
    • Paņemt par sievu

  • 6

    sarunvalodas vārds Salīgt un nodarbināt; pieņemt; iesaukt (karadienestā); arī apcietināt.

    • Paņemt kādu palīgu
    • Paņemt jaunieti armijā
    • Zagli paņēma nozieguma vietā