PAKĀRTOT definīcija Latviešu valodā:

PAKĀRTOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pakļaut galvenajam, plašākajam, padarīt atkarīgu no galvenā.

    • Pakārtots plāna punkts
    • Viņa dzīvē viss pakārtots darbam

  • 2

    Gramatikā – saistīt (teikuma elementus) pakārtojuma (2) attieksmē.

    • Palīgteikums pakārtots virsteikumam

  • 3

    Mazliet, neilgu laiku kārtot.

    • Pakārtot izsvaidītās lietas
    • Pakārtot izjukušos matus