PAKARIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

PAKARIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Maza dažāda materiāla (piem., metāla, koka, dzintara) plāksnīte, bumbiņa u. tml. rotājums, kas kustīgi piestiprināts pie rotaslietām, apģērba u. c.

    • Sakta ar pakariņiem
    • Villaine ar bronzas pakariņiem
    • pārnesta nozīme Ziedu pakariņi