NOVĀRTĪTIES definīcija Latviešu valodā:

NOVĀRTĪTIES

  • 1

    Vārtoties, valstoties kļūt netīram, aplipt (ar ko).

    • Zirgs novārtījies smiltīs
    • Zēni novārtījušies pa kupenām ar sniegu

  • 2

    Tikt novārtītam, parasti nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot.

    • Sega novārtījusies pa grīdu

  • 3

    Pavadīt laiku guļus (parasti nemierīgi grozoties, neaizmiegot).

    • Novārtīties visu nakti bez miega
    • Cauru dienu novārtīties pa dīvānu