NOSTUMT definīcija Latviešu valodā:

NOSTUMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Stumjot, bīdot novirzīt (nost no kā); stumjot, bīdot aizvirzīt, atvirzīt (prom no kā).

    • Nostumt vezumu no ceļa
    • Nostumt ar airi laivu no sēkļa
    • Nostumt ratus no kalna lejā
    • pārnesta nozīme Nostumt otru malā, nostumt no ceļa

  • 2

    Stumjot novietot.

    • Nostumt ratus nojumē

  • 3

    Stumt (kādu attālumu, kādu laiku).

    • Visu ceļu nostumt velosipēdu pie rokas