NOPLAUCĒT definīcija Latviešu valodā:

NOPLAUCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Plaucējot apstrādāt (nokautu dzīvnieku, nokautu putnu); plaucējot panākt, ka atdalās (spalvas, sari).

    • Noplaucēt cūku

  • 2

    Apliet ar verdošu ūdeni, lai, piem., (ko) dezinficētu.

    • Augļus pirms ēšanas noplaucēja

  • 3

    Ievainot, apdedzināt ar karstu vai kodīgu šķidrumu.

    • Noplaucēt roku ar skābi