NOKŪPĒT definīcija Latviešu valodā:

NOKŪPĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī ar putekļiem; nokvēpt, arī noputēt.

    • Nokūpējuši griesti
    • Lampas cilindrs nokūpējis melns

  • 2

    3. pers Īsu brīdi kūpēt un izgaist, paceļoties dūmu, putekļu, smilšu u. tml. mākonim.

    • Automašīna aizdrāzās, ka putekļi vien nokūpēja
    • Zili dūmi nokūpēja