NOKAVĒT definīcija Latviešu valodā:

NOKAVĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ierasties par vēlu; nosebot.

    • Nokavēt dažas minūtes
    • Nokavēt vilcienu

  • 2

    Ierodoties vēlāk par paredzēto laiku, nepiedalīties, nebūt (kur) klāt.

    • Nokavēt izrādes sākumu
    • Viņš ir nokavējis trīs lekcijas

  • 3

    Neizpildīt laikā; novēlot.

    • Panākt mācībās nokavēto
    • Nokavēt maksājumu
    • Nokavēt dokumentu iesniegšanu

  • 4

    Neizmantot (iespēju, izdevību).

    • Termiņš bija jau nokavēts
    • Nenokavē izdevīgo brīdi!
    • Nokavēt iespēju