NOCIETINĀT definīcija Latviešu valodā:

NOCIETINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izveidot (kur) nocietinājumus, nocietinājumu sistēmu.

    • Nocietināt pilsētu, kalnu pāreju
    • Nocietināt ostu ar fortiem

  • 2

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrāks, cietāks.

    • Nocietināt saldējumu lielā aukstumā

  • 3

    pārnesta nozīme Padarīt nejūtīgu, neatsaucīgu.

    • Nocietināt savu sirdi