NOBRAUKTUVE definīcija Latviešu valodā:

NOBRAUKTUVE

sieviešu dzimte

  • 1

    Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).

    • Stāva nobrauktuve
    • Labi ierīkota nobrauktuve
    • Nobrauktuve no krasta