NOBLOĶĒT definīcija Latviešu valodā:

NOBLOĶĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Bloķējot pilnīgi izolēt (piem., teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).

    • Nobloķēt ciematu no visām pusēm

  • 2

    Noslēgt, aizsprostot, lai pārtrauktu izmantošanu.

    • Nobloķēt durvis
    • Nobloķēt dzelzceļu