NERĀTNĪBA definīcija Latviešu valodā:

NERĀTNĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

  • 2

    Draiskulīga, nebēdnīga rīcība; draiskulība.

    • Darīt nerātnības
    • Sabārt bērnus par nerātnībām