NEPIEKLĀJĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEPIEKLĀJĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    • Tā bija nepieklājības izpausme
    • Parādīt savu nepieklājību

  • 2

    Nepieklājīga, aizskaroša rīcība, izturēšanās, runa; bezkaunīgs, rupjš izteikums.

    • Runāt nepieklājības
    • Tādu nepieklājību nevar piedot