NELAIME definīcija Latviešu valodā:

NELAIME

sieviešu dzimte

  • 1

    Stāvoklis, kas saistīts ar lielām ciešanām, bēdām, smagiem pārdzīvojumiem; arī notikums, kas rada ciešanas, pārdzīvojumus.

    • Būt nelaimē
    • Izglābt kādu no nelaimes
    • Palīdzēt nelaimē
    • Vēstīt nelaimi
    • Pēkšņa nelaime

  • 2

    Traģisks notikums; katastrofa.

    • Nelaimes gadījums
    • Nelaime notika ielu krustojumā
    • Ar šo vilcienu notika nelaime