NEĶĪTRĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEĶĪTRĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

  • 2

    Nekrietna, netikumīga rīcība, izturēšanās.

    • Darīt neķītrības

  • 3

    Ļoti rupjš, bezkaunīgs izteiciens; rupjība.

    • Rakstīt, runāt neķītrības