NEKAUNĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEKAUNĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība nekaunīgs; arī rīcība, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Jaunieša nekaunība
    • Panākt ko ar nekaunību
    • Atļauties lielu nekaunību