MURKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:
MURKŠĶĒT
murkšķu, murkšķi, murkšķ, murkšķēju
- 1
3. pers., nepārej Radīt raksturīgas neskaidras, paklusas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- Āzis murkšķ
- 2
vienkāršrunas stils pārej. un nepārej Neskaidri runāt, murmināt; arī melst, pļāpāt.
- Murkšķēt ko nesaprotamu pie sevis
- Murkšķēt pretim