MŪRĪTIS definīcija Latviešu valodā:

MŪRĪTIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pamazin.

    mūris

  • 2

    Krāsns apakšējās daļas izvirzījums sola veidā.

    • Silts mūrītis
    • Sēdēt uz mūrīša
    • Žāvēt slapjās zeķes uz mūrīša