MOCĪT definīcija Latviešu valodā:

MOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Apzināti darīt fiziskas sāpes; spīdzināt.

    • Neļaut zēnam mocīt kaķi

  • 2

    Darīt pāri (kādam), apgrūtināt (kādu), radot (viņam) nepatīkamus pārdzīvojumus, ciešanas.

    • Mocīt kādu ar ziņkārību
    • Mocīt bērnu ar jautājumiem

  • 3

    3. pers Nogurdināt, nomākt u. tml., radot nepatīkamas sajūtas, izjūtas (parasti par fizioloģiskiem vai psihiskiem stāvokļiem, vides iedarbību).

    • Slāpes, sāpes moka slimnieku
    • Mokošs klepus
    • Meiteni mocīja šaubas, iedomas