MIRDZĒT definīcija Latviešu valodā:

MIRDZĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Izstarot spožu, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotiem); spoži, parasti nevienmērīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.

    • Zvaigznes mirdz
    • Logos mirdz ugunis
    • Kristāla vāze mirdz
    • Izkapts mirdzēja saulē
    • Ezers mirdz saules staros

  • 2

    Būt ļoti gaišam, spilgtam.

    • Spilgti zila mirdz debess
    • Tālumā balta mirdzēja skola

  • 3

    pārnesta nozīme Paust priecīgas jūtas (par acīm, seju); atspoguļoties, izpausties (acīs, sejā – par patīkamām jūtām).

    • Acis laimē mirdzēja
    • Skatīties ar sajūsmā mirdzošām acīm
    • Acīs mirdz prieks