MĪNA definīcija Latviešu valodā:

MĪNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Īpašā apvalkā ievietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku vai radiosignālu.

    • Prettanku mīna
    • Jūras mīnas
    • Mīnas sprādziens
    • Izlikt mīnas
    • Mīnu lauks

  • 2

    Mīnmetēja šāviņš.

    • Mīnu uguns
    • Krīt mīnas

MIŅA definīcija Latviešu valodā:

MIŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tas, kas ir tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.

    • Prieka miņa
    • Viņā nav ne miņas no smalkjūtības
    • Pazust bez miņas

  • 2

    Nojauta.

    • Nav ne miņas, kur viņš palicis

  • 3

    poētisms Atmiņa.

    • Dzīvot tautas miņā
    • Zust no ļaužu miņas