MEŽSAIMNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

MEŽSAIMNIECĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tautsaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mežu kopšanu, saglabāšanu, plānveidīgu izmantošanu un atjaunošanu.