MESTIES definīcija Latviešu valodā:

MESTIES

  • 1

    Skrienot vai lecot virzīties, strauji doties (kurp).

    • Mesties pa kāpnēm lejā
    • Mesties no istabas ārā
    • Mesties gultā
    • Mesties uz priekšu
    • Mesties kaujā
    • Suns metas virsū gājējiem
    • Mesties palīgā

  • 2

    Strauji ieņemt (vai mainīt) kādu stāvokli.

    • Mesties rāpus
    • Mesties peldus
    • Mesties zemē
    • pārnesta nozīme Mesties ceļos
    • Mesties ap kaklu

  • 3

    Strauji sākt (darīt ko).

    • Mesties skriet
    • Mesties bēgt
    • Suns metas riet svešinieku

  • 4

    3. pers Pakāpeniski veidojoties, mainoties kļūt (kādam); iestāties (piem., par laikapstākļiem).

    • Debesmala metas sārta
    • Birzis metas zaļas
    • Mati metas sirmi
    • Laiks metas siltāks
    • Metas krēsla

  • 5

    3. pers Atduroties skarties (kam klāt); ķerties (aiz kā).

    • Laiva metas pie upes dibena
    • Kājas metas aiz ciņiem

  • 6

    3. pers Tikt traucētam (darbībā).

    • Viņam metas valoda
    • Balss metas

  • 7

    3. pers Veidoties, rasties.

    • Pavedienā metas mezgli
    • Mugurā metas kūkums
    • Uz rokām metas augoņi
    • Izsitumi metas uz ādas

  • 8

    3. pers Ieviesties (piem., par kukaiņiem).

    • Zirņos metas tārpi
    • Vilnas drānās metas kodes