MATRACIS definīcija Latviešu valodā:

MATRACIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai; izņemams gultas vai dīvāna atsperu karkass, kas pārklāts ar polsterējumu un apvilkts ar drānu.

    • Porolona matracis
    • Piepūšamais matracis
    • Atsperu matracis
    • Matraču audums