MĀNEKLIS definīcija Latviešu valodā:

MĀNEKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Kas neīsts; tas, kas viļ, maldina; ierīce (svilpīte, putna atveidojums u. tml.), ar ko pievilina (medībās).

    • Pīļu, irbju, lapsu māneklis

  • 2

    Cilvēks, kas mānās; blēdis, krāpnieks.

    • Netici viņai, viņa ir mānekle

  • 3

    Gumijas vai cita mīksta materiāla zīdeklis (2) bez caurumiņa (zīdaiņa nomierināšanai); knupis (2).

    • Dot bērnam mutē mānekli