MAŅA definīcija Latviešu valodā:

MAŅA

sieviešu dzimte

  • 1

    Spēja uztvert apkārtnes norises, apkārtnē esošo.

    • Cilvēka maņas
    • Primitīvo dzīvnieku maņas
    • Maņu orgāni

  • 2

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Saprašana, iemaņa, arī nojauta.

    • Skatīties apkārt kā bez maņas