MAGNĒZIJS definīcija Latviešu valodā:

MAGNĒZIJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Magnija oksīds – balts pulveris, ko lieto ugunsizturīgu materiālu iegūšanai.

  • 2

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Metāliskais magnija pulveris, kurš viegli uzliesmo ar spilgtu gaismu.