MAGNĒTS definīcija Latviešu valodā:

MAGNĒTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ķermenis (dzelzsrūdas vai tērauda gabals), kas pievelk dzelzs, tērauda, niķeļa un dažu citu metālu priekšmetus.

    • Dabiskais magnēts
    • Mākslīgais magnēts
    • Magnēta poli
    • Magnēta serde