KUPRIS definīcija Latviešu valodā:

KUPRIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Izteikts mugurkaula vai ribu patoloģisks izliekums.

    • Kupris mugurā

  • 2

    Izliekums, kūkums (parasti uz muguras); izliekums, apaļš pacēlums (kādā virsmā).

    • Izliekt kupri
    • Jo kaķi glauž, jo kupri ceļ
    • Kalna kupris

  • 3

    Izaugums (kamielim uz muguras), kurā uzkrājas tauki.

    • Kamielis ar diviem kupriem