KRUĶIS definīcija Latviešu valodā:

KRUĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    sarunvalodas vārds Bigulis.

    • Raust ogles ar kruķi

  • 2

    Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.

    • Koka kruķis
    • Staigāt ar kruķiem