KOMANDANTS definīcija Latviešu valodā:

KOMANDANTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Karaspēka priekšnieks (cietoksnī vai nocietinātā rajonā).

    • Cietokšņa komandants

  • 2

    Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardzes dienesta izpildi, karavīru disciplīnu sabiedriskās vietās u. tml.

    • Pilsētas komandants, garnizona komandants, nometnes komandants

  • 3

    Darbinieks, kas pārzina kādas iestādes sabiedrisko ēku izmantošanu.

    • Sporta pilsētiņas komandants