KLIEDZIENS definīcija Latviešu valodā:

KLIEDZIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ļoti stipra, spēja balss skaņa; vienreizēja skaņa, kas dzirdama, kam kliedzot.

    • Griezīgs, spalgs kliedziens
    • Izmisuma, izbaiļu kliedziens
    • Sāpju kliedziens
    • Pūces, dzērves kliedziens