KLAUSĪT definīcija Latviešu valodā:

KLAUSĪT

  • 1

    nepārej. un pārej Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, padoma; darīt, rīkoties pēc (kāda) pavēles, rīkojuma.

    • Klausīt ārsta padomiem
    • Klausīt pavēlei, rīkojumiem, norādījumiem
    • Bērns klausa vecākus
    • Viņš nevienu neklausa
    • Klausīt uz vārda

  • 2

    pārnesta nozīme 3. pers., nepārej Normāli darboties, funkcionēt (par vadāmiem mehānismiem, priekšmetiem, ķermeņa daļām).

    • Mašīna, stūre neklausa
    • Rokas un kājas viņam vairs neklausa