ĶIPIS definīcija Latviešu valodā:

ĶIPIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Apaļš koka trauks (apmēram spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlītis.

    • Pirts ķipis