ĶĒRIENS definīcija Latviešu valodā:

ĶĒRIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja darbība.

    ķert (1)
    • Izstiept roku ķērienam

  • 2

    Loms, ieguvums.

    • Labs ķēriens
    • Tāds ķēriens medībās ilgi nebija gadījies

  • 3

    sarunvalodas vārds Laba prasme, iemaņa.

    • Viņam šai lietā ir ķēriens