KAUDZE definīcija Latviešu valodā:

KAUDZE

sieviešu dzimte

  • 1

    Liels (piem., priekšmetu, materiālu) kopums bez īpaša sakārtojuma; (priekšmetu, materiālu) krāvums.

    • Akmeņu kaudze
    • Samest dēļus kaudzē
    • Mest, kraut siena kaudzi
    • Žagaru kaudze sagāzusies
    • Ņemt salmus no kaudzes
    • Kaudzēm (arī kaudžu kaudzēm)
    • Grāmatas viņam bija kaudzēm

  • 2

    Pacēlums virs kāda līmeņa (piem., virs trauka malām); vielas daudzums, kas veido pacēlumu.

    • Sabērt kastē kaļķus ar kaudzi
    • Trauks pilns ar kaudzi
    • Ņemt cukuru vienu tējkaroti ar kaudzi