KARAKLAUSĪBA definīcija Latviešu valodā:

KARAKLAUSĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.

    • Vispārējā karaklausība, obligātā karaklausība
    • Karaklausībai pakļauts
    • No karaklausības atbrīvots