KAPUCE definīcija Latviešu valodā:

KAPUCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Pie apģērba (biežāk pie virsdrēbju) apkakles piestiprināma galvassega.

    • Dziļa kapuce
    • Uzvilkt galvā kapuci
    • Piepogāt mētelim kapuci
    • Apmetnis ar kapuci, jaka ar kapuci