KABELIS definīcija Latviešu valodā:

KABELIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viens vai vairāki izolēti, elektrisko strāvu vadoši metāla vadi, ko aptver hermētisks apvalks.

    • Telefona kabelis, elektrības kabelis
    • Apakšzemes kabelis, zemūdens kabelis, gaisa kabelis
    • Kabeļu tīkls

  • 2

    Jūrniecībā – tērauda tauva, trose.