JURTA definīcija Latviešu valodā:

JURTA

sieviešu dzimte

  • 1

    Pārvietojams mājoklis (Āzijas nomadu tautām) – konusveida vai kupolveida koka režģis, kas pārklāts ar vieglu materiālu (piem., tāsīm, tūbu).

    • Kirgīzu ganu jurta
    • Uzsliet, nojaukt jurtu