JAUTRĪBA definīcija Latviešu valodā:

JAUTRĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība.

    jautrs
    • Zēna jautrība visus iepriecina

  • 2

    Priecīgs, līksms noskaņojums.

    • Zālē valdīja jautrība
    • Viņa vārdi sacēla jautrību
    • Šoreiz jautrībai nav pamata