JAUKT definīcija Latviešu valodā:

JAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārvietojot mainīt (kā) kārtību, secību; maisot mainīt (kā, piem., vielas, masas) struktūru, stāvokli.

    • Jaukt sakārtotās fotogrāfijas
    • Jaukt kārtis
    • pārnesta nozīme Vējš jauc matus
    • Jaukt biezputru, lai ātrāk atdziest

  • 2

    Liekot kopā (ko atšķirīgu), veidot jaunu (piem., maisījumu); pievienot (ko) klāt (kam).

    • Jaukt miltus ar pienu un olām mīklai
    • Jaukt zilo krāsu ar dzelteno
    • Mūra javai jauc cementu ar kaļķi, granti un ūdeni
    • Cukura vietā ēdienam jauc klāt medu

  • 3

    Neļaut darboties, norisēt (kam) vajadzīgajā veidā; būt par cēloni, ka (kas) tiek traucēts.

    • Jaukt darbu
    • Nejauc priekšmetu skaitīšanu!
    • Jaukt svētku norisi
    • Jaukt ģimenes saticību
    • Strīdi jauc draudzību

  • 4

    Nepareizi lietot, teikt, arī samainīt (ko), precīzi nezinot.

    • Jaukt datus, faktus, skaitļus
    • Viņš jauc šīs divas formulas

  • 5

    parasti kopā ar vārdiem «ārā», «laukā», «nost» Ārdīt, lauzt, plēst (ko veselu), liekot pa daļām; arī likvidēt (ko) šādā veidā.

    • Jaukt sakrauto vezumu laukā
    • Jaukt skapi ārā
    • Jaukt nost krāsni, veco šķūni
    • Jaukt māju nost

  • 6

    bieži kopā ar vārdu «iekšā» Iesaistīt (kur) par līdzzinātāju, līdzdalībnieku.

    • Jaukt nepatīkamā lietā
    • Viņu tur iekšā nevajag jaukt